Grāmata, ko šobrīd sākat lasīt, manās rokās nonāca gandrīz pirms desmit gadiem. Lasīju to aizgūtnēm, tverot katru vārdu. Lai arī grāmata izdota pagājušā gadsimta 70. gados, nu jau vairāk nekā pirms četrdesmit gadiem, pārsteidza tās aktualitāte. Manī bija sajūsma, konstatējot, ka daudzu gadu novērojumi, pieredze un sajūtas beidzot ietērpti vārdos un nodrukāti grāmatā, bet vienlaikus vēroju sevī arī apjukumu un sāpes par to, ka tik vienkārša un nozīmīga informācija praktiski nav pieejama laikā, kad tā tik ļoti vajadzīga. Sapratu, ka tieši šo informāciju es ar prieku nodotu saviem bērniem un skolēniem.
Bieži vien, uzdodot sievietei jautājumu: “Kas ir sievišķība?” – esmu pārsteigta, ka sapratne par to ir visai izplūdusi. Nu jau daudzās paaudzēs tiek kultivēts ļoti nepilnīgs priekšstats par sievietes būtību, uzdevumiem un izaicinājumiem, un šķiet, ka informācijas trūkums par patiesu sieviš-ķību, jau nododot zināšanas no paaudzes paaudzē, ir viens no galve­ najiem iemesliem tam, kāpēc sievietes bieži ne tikai nepieņem sevi, bet pat nenojauš, ka šāda pieņemšana ir iespējama. Nav jau arī nekāds pārsteigums. Salīdzinoši īsā laikā sievietēm bijis jāpiedzīvo neskaitāmas pārmaiņas. Esam apmaldījušās un apjukušas, meklējot ceļu uz mājām, ceļu pašai pie sevis. Lai sevi pieņemtu, ir jāsaprot, jāsajūt un jāapzinās ne tikai savas stiprās puses, bet arī vājības un trauslums, tas, kur varam būt visvairāk ievainojamas.
Ir sievietes, kuras uzskata – sievišķība ir gari mati un augstpapēžu kurpes. Ir tādas, kuras pieņem mājsaimnieces lomu. Dažas atbild, ka būt sievietei nozīmē saplūst ar dabu. Ir vēl citi viedokļi. Un jāsaka – visos šajos viedokļos ir daļa patiesības. Savas sievišķības pieņemšana nav darbība, bet gan iekšējā atziņa jebkurā situācijā – vienalga, stāvot pie plīts, “skrienot ar vilkiem” vai vadot uzņēmumu. Jā, tieši tā – sieviete var vadīt gan uzņēmumu, gan valsti, nezaudējot sevi. Darot to savā, unikālā veidā.

Es gribu mudināt visas sievietes, kuru rokās nonāks šī grāmata, sekot autores Ingrīdas Trobišas aicinājumam mācīties būt par sievieti soli pa solim, ikdienā pieņemot sevi ar savu jūtīgo dvēseli un ar savu ķermeni – visās tā izpausmēs. Es gribu mudināt vīriešus palīdzēt savām sievām un meitām pieņemt sevi, izprotot un atbalstot sievieti viņas patiesajā veidolā, nevis gaidot tēlu, ko šodien uzspiež plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli.
Būtiska ir sievietes dzīves ekoloģija. Ecos tulkojumā no grieķu valodas ir mājas. Apjautīsim šī vārda plašāko nozīmi – patiesās mājas, kas ir mātes klēpis, gan ikviena cilvēka un ikvienas ģimenes, gan visas valsts pamats... Viss sākas ar mātes klēpi un to, ar kādu mīlestību tas tiek sagatavots dzīvībai.

Ķermeņa pieņemšana sievietei ir ļoti nozīmīga. Tā ir atslēga visam. Ķermeņa pieņemšana tā kopumā. Mūsdienu sabiedrībā būtiska sievietes ķermeņa daļa ir izstumta, ignorēta. Runa ir par reproduktīvo sfēru. Mūsdienās meitenei māca visu – kā būt skaistai, gudrai, veiksmīgai un stiprai, arī “seksuālai”, bet ne auglīgai. Auglība ir jānomāc, un par to ir jāaizmirst. Jo auglība ir “neizdevīga” – tā var ietekmēt darbu, mācības, attiecības, ieviest savas korekcijas ceļā uz citiem sasniegumiem. Bet ko sabiedrība zaudē, zaudējot sievietes misiju? Mīlestības telpu. Ieklausieties – mīlestības telpu! Telpu, kurā tiek ieņemti un pasaulē laisti bērni, telpu, kur viņi pieaug un nobriest par jaunām sievietēm un jauniem vīriešiem. Pavarda iekuršana un liesmas uzturēšana ir uzdevums, kas mums katrai sevī ir no jauna jāapzinās un jāpaveic.

Es no visas sirds pateicos “Mieram tuvu” izdevniecībai “KALA Raksti” un saviem kolēģiem no Ģimenes ekoloģijas institūta un pārējiem komentāru autoriem par ieguldīto darbu un atbalstu šīs grāmatas izdošanas procesā, kas bija grūtāks, nekā sākumā šķita. Bet tāpēc vēl jo lielāks ir gandarījums, ka grāmata beidzot ieraudzījusi dienas gaismu.

Grāmatu "Prieks būt sievietei" var iegādāties šeit.

Es ceru, ka jūs, Latvijas meitas un mātes, ar šīs grāmatas starpniecību esat gatavas satikties pašas ar sevi un ka šī satikšanās ikvienai no jums izvērtīsies brīnišķīga un auglīga. Vēlu, lai atziņa, pie kuras jūs lasīšanas gaitā nonākat, ir šī: jūs katra savā neatkārtojamā veidā esat grāmata, ko vērts lasīt!