Par Annu uzzināju nejauši - kārtējo reizi meklējot internetā atbildi uz jautājumu: kāpēc neizdodas tikt pie bērniņa? Izlasīju kādas ļoti laimīgas māmiņas stāstu, kā, pateicoties Annas metodēm, viņai ir izdevies palikt stāvoklī un laist pasaulē bērniņu, lai gan tradicionālas medicīnas ārsti bija teikuši, ka tas dabīgi nav iespējams. Devos pie Annas un pēc 1 gada un 7 mēnešiem uzzināju, ka esmu gaidībās. Tagad arī es esmu kļuvusi par mammu brīnišķīgam dēliņam.

Mūsu stāsts:
Mums jau bija mazliet pāri 30, kad beidzot bijām psiholoģiski nobrieduši kļūt par vecākiem. Pat nenojautām, kādi „šķēršļi mums būs jāpārvar”, jo mums abiem ar veselību it kā viss bija lieliskā kārtībā. Kad bērniņš apmēram pus gadu nepieteicās, sākām pārbaudīties, vai mums ar veselību tiešām viss ir kārtībā. Sākotnēji mediķi teica, ka nekādus šķēršļus neredz - par to liecināja standarta analīzes un izmeklējumi. Bet laiks gāja, un bērniņš kā nepieteicās, tā nepieteicās. Sākām jau uztraukties. Ginekoloģe man nozīmēja padziļinātu izmeklēšanu un to pašu ieteica arī vīram. Neatrada nevienu pamatotu iemeslu. Ginekoloģe mēģināja palīdzēt ar dažādām zālēm un procedūrām, bet nekā. Līdz kādā vizītē daktere teica, ka esot izmēģinājusi gandrīz visu - vēl esot divas iespējas. Pirmā - veikt laparoskopiju, jo, iespējams, ir endometrioze un opercijas laikā to varētu likvidēt. Tādējādi palielinātos iespēja tikt pie bērniņa. Ja tas nelīdzēšot, tad otrā iespēja - mākslīgā apaugļošana. Tobrīd man bija gandrīz 34 gadi un intuitīvi jutu, ka jāmēģina alternatīvas metodes. Ar vīru izlēmām atlikt operāciju, bet mākslīgo apaugļošanu atstāt kā pēdējo cerību.

Jau pirmajā tikšanās reizē ar Annu atgriezās cerība tikt pie bērniņa dabīgā ceļā. Anna ļoti sīki iztaujāja par veselību kopumā, pastāstīja par auglības atpazīšanas metodi, ieteica papildus izmeklējumus man un vīram, kā arī nepieciešamo ikdienas paradumu maiņu... Anna nesolīja ātru rezultātu. Dažādās tradicionālās ārstēšanas metodes bija atstājušas pamatīgas sekas manā organismā - cikls bija kļuvis neregulārs, mēnešreizes bija ļoti sāpīgas, bija hroniska kandidoze, sāka jau šķist, ka varbūt tiešām ir arī endometrioze. Sākums bija ļoti grūts. Bet biju apņēmības pilna. Nācās no daudz kā atteikties. Iepazinu savu ķermeni no jauna. Mainīju daudzus ikdienas paradumus. Jau aptuveni pēc pusgada jutu lieliskas izmaiņas savā organismā - bija vairāk enerģijas, biju kļuvusi arī slaidāka, cikls kļuva regulārs un mēnešreizes pirmo reizi dzīvē bija nesāpīgas. Tas deva papildus motivāciju turpināt strikti sekot visiem norādījumiem.

Arī grūtniecības laikā regulāri konsultējos pie Annas - par uzturu, vitamīniem, grūtniecības norisi. Grūtniecība noritēja viegli, nebija nekādu sarežģījumu. Anna arī ieteica lielisku vecmāti Baibu Stikuti, kura vada grūtnieču vingrošanas nodarbības, stāsta par dzemdībām un palīdz tām psiholoģiski sagatavoties. Kad prognozētais dzemdību datums bija pienācis, bet dzemdības vēl nesākās, Anna ieteica vairākas dabiskas un nekaitīgas (pareizāk pat būtu teikt - patīkamas) metodes, kā mudināt bērniņu nākt pasaulē. Strikti ievēroju tās un dzemdības sākās dabiski. Arī dzemdības noritēja 100% dabiski un mazsāpīgi. Nebija nepieciešama ne mākslīga stimulācija, ne epidurālā anestēzija, ne citāda medicīniska iejaukšanās. Ieguldītais darbs bija devis fantastisku rezultātu.

Milzīgs paldies Annai!
Ineta