Diemžēl mūsdienās bieži balstāmies uz pataloģijām, nevis dabīgu fizioloģiju – mēs visu zinām par slimībām un pētām tās, bet nezinām, kā ir būt veselam. Lai saprastu, kas ir neauglība, pirmkārt, jāsaprot, kas ir auglība. Tā ir spēja ieņemt, iznēsāt un dzemdēt bērnu. Ļoti bieži mūsdienās tas pāriem neizdodas tāpēc, ka viņi nebalstās uz dabīgo fizioloģiju.
Cilvēki nezina, kas notiek viņu organismā – piemēram, kad var notikt ieņemšana, ka sievietes ir auglīgas tikai 4% no savas dzīves, bet vīrieši – simtprocentīgi visu laiku. Manā pieredzē gandrīz pusei no visiem pāriem, kuri netiek pie bērniņa, pietiek veikt profilaktoriskos pasākumus – saprast norises savā organismā, mainīt uzturu un dzīvesveidu – lai grūtniecība iestātos. Un tas notiek pēc tam, kad viņi ilgstoši ārstējuši „neauglību”.

Kad lieto vārdu „neauglība”, tas izklausās kā neatgriezenisks spriedums, kas ieprogrammē uz negatīvo, uz nespēju. Uzlabojot veselības stāvokli kopumā, uzlabojas arī reproduktīvā veselība, kas, iespējams, pirms tam ir vai nu gulējusi, vai arī strādājusi lēnāk, slinkāk – auglība bijusi pazemināta. Loģiski – tas, kas ir bijis pazemināts, to var paaugstināt, un tas jau izklausās cerīgi. Protams, eksistē arī neauglība. Piemēram, sievietes menopauzē ir neauglīgas vai, ja ir pilnībā aizauguši olvadi, izgriezti reproduktīvie orgāni, tad pēc dabīgās fizioloģijas likumiem, sievietes nevar ieņemt bērniņu. Savukārt vīrieši, kuriem spermas analīze – spermogramma nevis vienreiz, bet ilgstoši uzrāda nulli, tad var teikt, ka vīrietis ir neauglīgs. Diemžēl bieži diagnozi nosaka, pirms izmēģināti auglību veicinošie preventīvie pasākumi.

Neesmu ārsts, tāpēc par diagnozēm neuzņemos atbildību, toties saprotu, ko var darīt, lai auglību, pirmkārt, dabīgi atpazītu – katrs cilvēks zinātu, kad un vai viņš ir auglīgs, – un veicinātu auglību ar dzīvesveida, ēdienkartes, ieradumu mainīšanu un, iespējams, arī attieksmes mainīšanu. Kad pie manis atnāk pāris, es neko nesolu, jo tomēr veselības uzlabošanas pasākumos viss ir atkarīgs no pašu vēlmes, motivācijas un darba. Bieži cilvēki uzzina par to, ka viņiem vispār ir reproduktīvā veselība tikai tad, kad viņi grib bērnus, neiedomājoties, ka līdzīgi kā par matiem, zobiem un holesterīna līmeni arī par reproduktīvo veselību jārūpējas ikdienā. Jau kopš dzimšanas kā meitenes, tā zēni ir jāgatavo tam, ka viņi jau ir topošie tēvi un topošās mātes. Jo īpaši meitenes, kurām olšūnu skaits nemainās kopš dzimšanas. Organisms ir jāskata un jāārstē kopumā. Pazeminātas auglības gadījumā mūsdienās pārsvarā tiek izmeklēti tikai reproduktīvie orgāni. Domāju, ka traucējumi reproduktīvajā jomā liecina par to, ka īstā kaite slēpjas kur citur. Tie var būt ārēji apstākļi, piemēram, stress darbā vai mājās, jo sievietes organisms ir radīts tā, ka viņai ir jānes atbildība par diviem. Ja ir apstākļi, ko sieviete nevar izturēt, tad viņas organisms pats pasaka priekšā – šobrīd taču tu neesi gatava uz to! Kāds teiks, ka arī kara laikā dzima bērni, bet lieta tā, ka katra sieviete uz dažādiem apstākļiem reaģē citādi. Mūsdienās noturība pret stresu arvien samazinās, neraugoties uz to, ka stress pieaug. Iemesli var būt arī nesakārtotas attiecības ģimenē, darbā, ar partneri, kā arī, veselības problēmas. Pāriem ar pazeminātu auglību būtu „jāārstējas” nevis ar hormoniem, bet gan jāsamazina stresa līmenis, jāuzlabo attiecības un veselība kopumā. Piemēram, ir maz jēgas no tā, ka sievietei ultrasonogrāfijā redz un nosaka diagnozi – policistisko olnīcu sindroms. Tas liecina, ka būtu jāārstē endokrīnā sistēma, jo sindromu izārstēt nevar, tas tikai apliecina, ka kaut kas nav kārtībā veselībā kopumā.

Klasiskajā medicīnā ir noteikts diagnošu saraksts un arstēšanas metodes, nevēlos to apšaubīt, jo mans lauciņš vairāk ir profilakse un veicināšana. Tomēr savs viedoklis man tomēr ir. Kaut vai šīs pašas policistiskās olnīcas vai gari menstruālie cikli. Kad sievietes sāk vērot un atpazīt norises savā ķermenī, atklājas, ka ir sievietes ar gariem cikliem, kurām ovulācija nekad nebūs cikla 14.dienā, bet varbūt pat 60.dienā. Un tas nav nekas nenormāls! Viņas dzīvo laimīgi, un viņām ir vairāki bērni. Diez vai to – garu ciklu – var pat minēt kā pazeminātas auglības iemeslu, kur nu vēl likt viņām ārstēties. Pazeminātas auglības iemesli var būt dažādi – attiecības, attieksmes, ģenētika. Es pati sadarbojos ar imunoloģijas klīnikas mediķiem, kā arī dažiem ginekologiem, kuri palīdz izvērtēt pāru veselības stāvokli no medicīniskā viedokļa. Vienmēr, ja ir ginekoloģiskas saslimšanas, piemēram, endometrioze, tad profilakses pasākumi tiek saskaņoti ar ginekologu. Vēlreiz uzsvēršu, ka es neārstēju, jo, ja ir – patiešām ir – problēma, tad ārstēšanas terapiju nozīmē mediķi. Reizēm sievietei pietiek aiziet no darba, un lielais stress, kura dēļ viņa nav varējusi palikt stāvoklī, jau ir mazinājies, un viss notiek. Arī, ja pāris sāk kopā nākt uz auglības konsultācijām, mainās viņu attiecības – iespējams, pirmo reizi viņiem jārunā par tēmām, kas līdz šim noklusētas, – attiecības uzlabojas, un viss notiek.

Ja runājam par pieaugušiem vīriešiem, tad neieteiktu viņiem tik daudz sēdēt – ne transportā, ne pie datora un televizora. Kāda ir viena tipiska birojā strādājoša vīrieša diena? Pēc sēdēšanas pie datora viņš sēž automašīnā – turklāt vēl apsildāmā sēdeklī – vai sabiedriskajā transportā un, ienākot mājās, apsēžas pie televizora. Tas nekur neder! Vīrietim auglības atslēga ir kustība – līdzīgi kā spermatozoīdiem, kur cīņā līdz olšūnai, ko apaugļot, uzvar kustīgākais, arī vīrietim ir ļoti būtiski būt aktīvam, nevis sēdošam. Tomēr visvairāk pierādītais iemesls gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri netiek pie bērniņa, ir stresa līmenis – turklāt ne tikai emocijas, bet arī ķermeniski – pilsētas trokšņi, neveselīga pārtika, protams, kaitīgie ieradumi, kas rada stresu ķermenim.

Ir arī slimības, kuru agrāk nebija, piemēram, endometrioze – audi, kas līdzīgi dzemdes gļotādai un kuriem jāatrodas tikai dzemdes dobumā, atrodami citās ķermeņa daļās –, kas joprojām ir diezgan neizpētīta kaite. Tas gan nav pierādīts, bet, manuprāt, šīs slimības cēloņi meklējami sievietes identitātes problēmās un organisma lielajā piesārņojumā. Pieredze rāda, ka, sakārtojot veselību kopumā, būtiski mainot ēdienkarti, endometrioze neatjaunojas.

Tas, kurš ir simtprocentīgi auglīgs, ir vīrietis, nevis sieviete, tāpēc par šiem jautājumiem tomēr būtu jārunā ar abiem iesaistītajiem. Parasti arī nāk pāri. Tad rūpīgi izrunājam par dzīvesveidu, uzturu, sievietes ciklu un daudzām lietām, kas varbūt šķiet sīkumi, bet sīkumu nav. Reizēm cilvēki vienkārši nav zinājuši vai kļūdaini aprēķinājuši, kad ir auglīgās dienas, – tās ir dažas dienas sievietes ciklā, kad bērna ieņemšana vispār ir iespējama.

Uzturs ietekmē auglību, tāpēc zināmas korekcijas, iespējams, ir jāveic. Te gan jāpiebilst, ka nav vienas receptes visiem. Piemēram, man piezvana ar jautājumu – vai man ēst gaļu? Uz to es nevaru atbildēt, jo tas, ko ēdam, ir daļa no dzīvesveida, ieradumiem, tāpēc viss jāskata kopumā. Viena no vissvarīgākajām lietām ir savas auglības atpazīšana un novērošana vairāku mēnešu garumā, pēc kā var izsecināt, kas vispār notiek ķermenī. Tāpat arī, iespējams, uzturs nav jamaina, bet jāpapildina ar zāļu tējām, homeopātiskiem līdzekļiem, akupunktūru, vitamīniem un tml. Izmaiņas nekad nebūs manāmas uzreiz – iespējams, paies vairāki mēneši, pusgads vai gads. Tas, protams, atkarīgs no vecuma un arī veselības stāvokļa.

Kāds teiks, ka tas viss maksā naudu, bet man ir jautājums – vai tad šie cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību un uzturēt savus iespējamos bērnus? Vai gatavi atteikties no sava komforta un lietām, par ko tagad tērē naudu un tā vietā ieguldīt savos bērnos? Protams, nedrošība finansiālu sarežģījumu dēļ arī var būt iemesls, kas psiholoģiski traucē ieņemt bērnu.

Visbiežāk pie manis atnāk pāri, kuri nevar palikt stavoklī, bet viņiem neko medicīnisku neatrod. Ir pāri, kuri pirms bērniņa ieņemšanas vienkārši izlemj konsultēties, un tas ir ļoti jauki, ka vēlas sagatavot savu ķermeni – bērna pirmās mājas – pēc iespējas veselīgāku. Jāpiebilst, ka vecumam šajā ziņā ir nozīme, un jo gados vecāki pāri vēlas kļūt par vecākiem, jo, protams, darbam auglības uzlabošanai jābūt cītīgākam, lai sasniegtu iepriecinošu rezultātu. Diemžēl bieži sievietes, kuras lietojušas hormonus, iepriekš nemaz nav tikušas kārtīgi izmeklētas, bet hormoni neārstē, tie novērš simptomus. Uzturs, dzīvesveids un savas auglības atpazīšana ir trīs pamatlietas, ko der atcerēties un sakārtot visiem, kam jautājums par bērniņa ienākšanu ģimenē, ir radījis aizķeršanos, jautājumus, problēmas. Starp citu, ir vienalga, vai tas ir pirmais, otrais vai trešais bērns.

Konkrēta poza seksa laikā grūtniecības iestāšanos īpaši neietekmē. Bet reizēm tomēr var veicināt grūtniecības iestāšanos. Lai ieņemtu bērniņu ir nepieciešams dzīva olšūna, veseli spermatozoīdi un vide, kas tos savieno.
Sāksim no sākuma: dzīva olšūna – olšūna cikla laikā dzīvo pēc ovulācijas 24 stundas ir spējīga apaugļoties 12 stundas viena menstruālā cikla laikā.
Spermatozoīdu kvalitāte vīrietim ir atkarīga no daudziem faktoriem. Vīrietim ir jābūt fiziski aktīvam, jālieto pilnvērtīgs uzturs. Mazkustīgs dzīvesveids, stress, nepilnvērtīgs uzturs, paaugstināts holesterīns, dažādu elektronisko ierīču ietekme uz organismu u.c. var ietekmēt spermatozoīdu veselību.
Un pēdējais vide, kas abus savieno, – tās ir AUGLĪGĀS GĻOTAS. Auglīgās gļotas veidojas sievietes organismā pirmajā cikla pusē pirms ovulācijas, hormona estrogēna ietekmē. Auglīgām gļotām ir vairākas funkcijas – spermatozoīdu selekcija, spermatozoīdu barošana un nobriedināšana līdz galīgai kapacitātei un spermatozoīdu transportēšana līdz olšūnai. Ja auglīgo gļotu nav, vai arī tās ir nekvalitatīvas, ieņemšana praktiski nav iespējama, un nekāda poza seksa laikā tam nepalīdzēs. Tāpat arī, ja tuvība notiek sievietes neauglīgajā periodā, kas ir pēc ovulācijas līdz nākamajām mēnešreizēm, arī nekāda seksa poza nepalīdzēs. :) Auglīgās gļotas izdala dzemdes kakls, un tās maina maksts mikrofloru, veidojot spermatozoīdiem labvēlīgu vidi. Auglīgās gļotas izdalās pakāpeniski, jo tuvāk ovulācijai, jo vairāk gļotu. Spermatozoīdi šajā vidē spēj nodzīvot 3-6 dienas, atkarībā no tā, cik veselīgs ir vīrietis. Poza seksa laikā varētu ietekmēt periodā, kad auglīgās gļotas tikai sākas un neaptver vēl visu maksts mikrofloru, līdz ar to tā poza, kas palīdz dziļāk iekļūt makstī, var veicināt grūtniecības iestāšanos. Poza seksa laikā varētu būt svarīga arī pie tās saucamās apgrieztās dzemdes, kas ir anatomiska īpatnība, tad ir svarīgi, ka sieviete guļ nevis uz muguras, bet uz vēdera, vai arī pēc tuvības nedaudz pa gultu pakūleņo. :)

Ovulācijas brīdī olšūna iznāk no olnīcas, tad tā dzīvo 24 stundas un ir spējīga apaugļoties tikai 8-12 stundas menstruālā cikla laikā. Spermatozoīdu ceļš līdz olšūnai reizēm ir pat 10 stundas, līdz ar to, ja mēs izvēlamies tieši ovulācijas dienu, varam nepaspēt. Tieši ovulācijas diena nav tas pats labākais laiks, kad plānot tuvību, lai būtu veiksmīga ieņemšana. Spermatozoīdi ir spējīgi nodzīvot sievietes organismā vairākas dienas, vidēji 3-6. To veicina auglīgās gļotas, ko pirmajā cikla pusē hormona estrogēna ietekmē izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeris - dzemdes kakls. Auglīgajām gļotām ir vairākas funkcijas – spermatozoīdu selekcija, spermatozoīdu barošana un nobriedināšana līdz galīgai kapacitātei un spermatozoīdu transportēšana līdz olšūnai. Ja auglīgo gļotu nav vai arī tās ir nekvalitatīvas, ieņemšana praktiski nav iespējama. Vislabāk plānot tuvību, lai veiksmīgi panāktu grūtniecības iestāšanos, ir laiks, kas dzemdes kakls izdala auglīgās gļotas, līdz ovulācijas brīdim, cik bieži vien iespējams, pirms tam ir vēlams atturības periods kādu nedēļu.

Pirmkārt ir jāsaprot, ko īsti nozīmē neregulārs cikls. Par neregulāru menstruālo ciklu tiek uzskatīts, ja starp garāko un īsāko ciklu gada laikā ir 10 un vairāk dienas. Piemēram, viena cikla garums ir 30 dienas, bet cita 45 un cits atkal 60 dienas, tādas svārstības var definēt kā neregulāru ciklu. Ja menstruālais cikls vienu mēnesi ir 28 dienas, citu 30 un citu 26 vai 32, tad tiek uzskatīts, ka cikls ir regulārs. Ovulācijas dienas „rēķināšana” ir tā saucamā kalendārā metode, kas ir dabīgās ģimenes plānošanas pirmsākumi, sena vēsture, kad divi ginekologi apmēram ap 1928. gadu, nesaskaņojot to savā starpā, atklāja, ka ovulācija bieži vien notiek apmēram cikla vidū. Kopš tā laika šajā jomā zinātne ir gājusi stipri uz priekšu un kalendārā metode sen jau tiek uzskatīta par ļoti neefektīgu un arhaisku metodi. Varbūt ir vērts uzdot jautājumu – kāpēc tiek uzskatīts, ka normāls un regulārs cikls ir 28 dienas? Padomāsim, kas vēl dabā ir 28 dienas? Jā, jums ir pilnīga taisnība! – mēness fāzes. Visas četras mēness fāzes ir kopā 28 dienas. Ir daudz pētījumu, ka sievietes menstruālo ciklu diezgan stipri ietekmē dažādi ārējie faktori. Un ir arī vairāki pētījumi, kuros ir pierādīts, ka gaismas režīms, kurā sieviete dzīvo, pamatā ietekmē menstruālo ciklu un bieži vien tieši cikla garumu. Jo, ja sieviete dzīvotu pēc mēness fāzēm (t.i., bez elektriskā apgaismojuma), vai, pareizāk sakot, pēc dabīgā gaismas ritma, tad būtu normāli uzskatīt, ka cikla garumam jābūt 28 dienas. Bet, ja sieviete dzīvo pēc individuāla gaismas ritma, kas ir ļoti iespējams, jo mums ir elektriskais, mākslīgais apgaismojums, nevar gribēt, lai menstruāciju cikls būtu 28 dienas. Ja kādai sievietei mūsdienās ovulācija notiek ik pa 70 dienām, bet regulāri, arī tā ir norma, cikls ir regulārs. Tā ir viena jautājuma puse.
Otra jautājuma puse – kā atpazīt auglību. Organisms uz katru norisi parasti reaģē ar noteiktu simptomātiku. Dabīgās ģimenes plānošana jomā šodien ir četri pamatsimptomi un vēl vesela virkne papildsimptomu.
Pamatsimptomi ir: ķermeņa bazālā temperatūra, ko mēra no rīta, – tā apstiprina ovulācijas faktu un parāda hormonu svārstības dinamikā;
dzemdes kakla gļotas, kas tiešā veidā nosaka auglības kvalitāti un precīzi parāda auglīgo laika un nosaka ovulācijas tuvošanos;
dzemdes kakla konsistence (sieviete to var pārbaudīt pati), kas arī parāda hormonu izmaiņas cikla laikā un ļauj noteikt auglīgāko periodu un ovulācijas tuvošanos;
kā arī cikla vēsture, kas ir būtiska, ja dabīgi vēlas atlikt bērna ieņemšanu.
Simptotermālo Auglības atpazīšanas metodi ir iespējams iemācīties.

Manuprāt, to būtu jāmāca meitenēm skolā, sākot ar pirmo klasi. Dažas pamatlietas. Vīrietim spermatozoīdi sāk veidoties pusaudžu vecumā un darbojas līdz pat mūža galam. Katru sekundi viņa organismā piedzimst 1000 mazo astainīšu un, nodzīvojot vidēji 75 dienas, tie nomirst dabīgā nāvē, līdz ar to arī katru sekundi 1000 spermatozoīdu nomirst. Secinājums ir tāds - vīrietis ir spējīgs atjaunoties. Galvenie ieteikumi vīrietim: pāri visam KUSTĪBA!!! Visas problēmas šodien rodas no mazkustīga dzīvesveida. Kāds tad ir mūsdienu vīrieša dzīvesveids? Nu tā, vidēji ņemot: no rīta pieceļas, KARSTA duša, tad STIPRA kafija. Uz darbu brauc ar MAŠĪNU, ziemā APSILDĀMIE sēdekļi. Darbā visu dienu SĒŽ pie DATORA, dzer KAFIJU. Mājās ar MAŠĪNU, ziemā APSILDĀMIE sēdekļi. Atbrauc un pavada laiku pie TELEVIZORA, iedzerot pa kādam ALIŅAM. Es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet tās visas ir tās lietas, kas stipri pazemina auglību. Vēl arī stress, pārslodze, darbaholisms, smēķēšana, neveselīgs uzturs, karstas pirtis un apspīlēts, sintētisks apģērbs. No pieredzes zinu, ka, ja vīrietis maina savu dzīvesveidu, tad diezgan īsā laikā viņa organisms atjaunojas. Sievietei šajā ziņā ir grūtāk. Dažas lietas es jau aprakstīju, atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Bet vēl gribu teikt, ka sieviete tā īsti neatjaunojas, atšķirībā no vīrieša. Sievietei visi olšūnas aizmetņi, ko viņa dzīves laikā izmanto, viņai rodas jau mātes miesās. Reproduktīvā vecumā hormonu ietekmē tie sāk veidoties, augt un katrā ciklā notiek ovulācija. Līdz ar to secinājums ir tāds - viss, kas notiek ar sievieti, notiek arī ar viņas olšūnu, sākot jau no laika, kad viņa atrodas mātes vēderā. Tāpēc sievietei ir ļoti jārūpējas jau no bērnības (to būtu jāzina vecākiem) par sava dzīvesveida ekoloģiju. Un katrs gadījums ir arī ļoti individuāls. Domāju, ka jums ir savi individuālie iemesli, kāpēc bērniņš nepiesakas, un tos arī individuāli būtu jāizrunā un jāmeklē.

Mēnešreižu laikā var palikt stāvoklī gan teorētiski, gan praktiski. Un bieži vien tā arī notiek. Tas var notikt divos gadījumos. It kā ir zināms, ka sievietei olšūna var tikt apaugļota 12 stundas mēnesī, bet spermatozoīdi sievietes organismā, viņas auglīgajās gļotās spēj nodzīvot 3-5 un pat reizēm 7 dienas. Auglīgās gļotas izdala dzemdes kakls estrogēna (sievišķā hormona) ietekmē. Estrogēnu teorētiski olnīcas sāk ražot pēc mēnešreizēm, bet pie īsiem cikliem, īsākiem par 26 dienām, bieži vien mēnešreižu laikā, līdz ar to radot spermatozoīdiem dubultā labvēlīgu vidi. Maksts mikroflora ir pamatā skāba un tādā vidē nekas neizdzīvo, tai skaitā spermatozoīdi, bet auglīgās gļotas padara maksts vidi sārmainu. Asinis arī ir sārmainas, līdz ar to tas tikai uzlabo auglīgo gļotu kvalitāti un mazie astainie draudziņi, nonākot tādā paradīzē, vienkārši sajūk prātā aiz laimes. Tā kā galējo kapacitāti vai briedumu spermatozoīdi iegūst tikai sievietes organismā, auglīgajās gļotās, tad minētā vide ir tik labvēlīga, ka nekas viņiem vairs netraucē sagaidīt olšūnas iznākšanu, kas notiek ātri vien pēc mēnešreizēm. Otrs gadījums ir tad, ja sievietei ir bijis anuvolators cikls, tas nozīmē cikls bez ovulācijas. Ja sieviete sevi nenovēro un novērojumus nepieraksta, ja nav iemācījusies atpazīt savu auglību, viņa par to visbiežāk neko nezina. Kaut kādā brīdī sākas asiņošana, kas tiek noturēta par īstām mēnešreizēm. Patiesībā tā ir pseidomenstruācija, jo ovulācijas nav bijis. Ja ovulācijas nav bijis, tad asiņošana ierasto mēnešreižu laikā ir visauglīgākais un vislabvēlīgākais laiks bērna ieņemšanai. Tāpēc es visaām sievietēm tomēr iesaku iemācīties atpazīt tos procesus, kas notiek viņu organismā un tad nebūs pārsteigumu, un jūs pilnībā varēsit uzņemties atbildību par savu auglību.

Sāksim laikam no pašiem pamatiem. Sievietes un vīrieša reproduktīvā sistēma ir visas endokrīnās sistēmas sastāvdaļa. Tāpēc pats lielākais "priekšnieks" mūsu auglībai atrodas galvā - mazs dziedzerītis hipofīze, kas komandē visus iekšējās sekrēcijas dziedzerus. Kad pubertātes vecumā sāk strādāt reproduktīvā sistēma, tas ir tas pats, kas ieviest jaunu nodaļu vai departamentu lielā, nepārtraukti funkcionējošā uzņēmumā. Tā ir vesela reorganizācija, un reorganizācija nenotiek uzreiz - tai ir vajadzīgs laiks. Sievietes reproduktīvā sistēma pavisam nostabilizējas ap 24 gadiem. Patiesībā, ja jums ir 23, tad vajadzētu būt jau stabilākai situācijai - bet tas ir, ja mēs skatāmies tikai no vienas puses. Otra lieta ir tas, kādi apstākļi ietekmē mūsu auglību? Hormoni ir informācijas nesēji, tā filozofiski izsakoties. Mūsu ķermenim tie nogādā informāciju par visu, kas notiek ap mums. Par mūsu dzīvesveidu, uzturu, atpūtas režīmu, stresa līmeni, attiecībām, bailēm un aizspriedumiem. Un, pārstrādājot šo informāciju, bieži vien ķermenis pieņem lēmumu, kas mums var arī nepatikt. Jo reproduktīvā sistēma ir pati jūtīgākā, to var ietekmēt pilnīgi viss. Gribu teikt, ka pirms jūs sākat lietot regulējošas zāles – izvērtējiet, ko jūs varētu mainīt savā dzīvē vai uzturā, vai atpūtā – protams, iespēju robežās. Tāpat reproduktīvo sistēmu bieži ietekmē kādas citas veselības problēmas - tās var būt kādas izslimotas infekcijas, vāja imūnsistēma vai kādas hroniskas saslimšanas. Bērniņa ieņemšana ir ļoti atbildīgs solis, tāpēc būtu arī atbildīgi tam jāpieiet. Neskatoties uz to, ka jums ir neregulāras mēnešreizes, tās tomēr notiek, kas liecina, ka ovulācija arī notiek. Lai cik reti sievietei notiktu ovulācija, ja viņa iemācās atpazīt ovulācijas tuvošanos, saprast, kad ir auglīgais laiks, kā arī izvērtēt savas auglības kvalitāti un saprast, kādi apstākļi to ietekmē labvēlīgi un kuri nelabvēlīgi, tad bērniņu var plānot tieši tad, kad to vēlamies.

Ir teiciens - īsta sieviete no mušas spēj iztaisīt ziloni vai arī no nekā traci! Domāju, ja jūs to varat, kaut arī tikai vienu reizi mēnesī, tad jūs esat īsta sieviete un jūsu ģimenei par to tikai jāpriecājas! Bet nu, ja runājam nedaudz nopietnāk, tad sievietes emocionālais stāvoklis ir stipri atkarīgs no viņas hormonālā stāvokļa. Tikai jāsaprot - kā? Un tad varam ar to rēķināties. Sieviete ir cikliska būtne gan fizioloģiski, gan emocionāli.
Iziesim cauri visam ciklam: Cikls sākas ar pirmo mēnešreižu dienu, kad visi hormoni ir diezgan zemu un organisms atpūšas, un gatavojas jaunam startam. Šo periodu varētu salīdzināt ar ZIEMU. Un ko daba ziemā dara? - guļ, atpūšas. Arī sievietei vajadzētu visus savus darbus saplānot tā, lai atpūtas būtu vairāk nekā citos cikla posmos.
Kad olnīcas sāk izstrādāt sievišķo hormonu estrogēnu, sākas pavasaris. Pavērojiet dabu pavasarī - viss mostas, plaukst, pievērš sev uzmanību, tiecas pēc romantikas, kaut kā jauna. Sieviete atplaukst - gan mati, gan āda, gan arī acis kļūst spīdīgākas. Sieviete ir atvērta un gatava kaut kam jaunam. Šajā cikla fāzē ir ieteicams sākt jaunus projektus, vispār kaut ko jaunu, daudz komunicēt ar ārpasauli un, protams, baudīt romantiku. Mēdz pat teikt – to, ko vīrietis ieguldīs sievietē šajā laikā, to saņems atpakaļ otrajā cikla fāzē.
Pēc pavasara nāk vasara - tas ir olšūnas dzīves laiks - tikai 24 stundas.
Un tad iestājas rudens – laiks, kad sieviete sāk gatavot krājumus ziemai, kļūst skopāka, nosvērtāka, mātišķāka. To nosaka mātišķais hormons - progesterons. Un, ja vīrietis bija romantisks un uzmanīgs pret sievieti pavasarī, rudenī viņa būs ZELTA, bet, ja pavasarī viņs īpaši aktīvs nebija, tad, iespējams, pārnākot mājās, satiks neapmierinātu un sīkumainu būtni. Rudens ir ļoti dažāds - ir septembris ar skaisto atvasaru un ir arī novembris, kad lapas jau ir nokritušas, bet sniegs vēl nav uzsnidzis - pilnīgs kailums, visi nervu gali vaļā. Tas tad arī ir PMS sindroms. Sindroms ir medicīnisks termins, kas nozīmē dažādu simptomu kopums. Un tas varbūt arī emocionāls - tieši šajā laikā saasinās uztvere un tās problēmas, sieviete visu uztver saasināti un traģiski. Protams, ir arī fizioloģiski PMS iemesli. Bet atkal ir jāsaka, ka tie var būt ļoti dažādi. Un bez papildus informācijas grūti noteikt, kas tieši ir jūsu gadījumā.